Baravikas
http://www.dikorosi.lv/lv/448
• Baravika (Boletus edulis)
• Egļu baravika (Boletus edulis f. edulis)
• Bērzu baravika (Boletus edulis f. beticola)
• Priežu baravika (Boletus edulis f. pinicola)
• Ozolu baravika (Boletus edulis f. quercicola)
līdzība:
• Parastā žultsbeka (Tylopilus felleus)
• Velna beka (Boletus satanas)
citas sugas:
• Raganu beka (Boletus luridus)
• Dzeltena beka (Boletus impolitus)
Baravika
(Boletus edulis)
Edible boletus, King bolete, Penny-bun bolete, Cep, Porcini
(ENGLISH); Белый гриб, Боровик
(RUSSIAN); Baravikas
(LATVIAN); Cep, Cèpe, Cèpe de Bordeaux, Cèpe d'autumn, Les cèpes comestibles, Champignon polonais, Cep franc tête rousse, Porchin, Bolet (FRENCH); Boleto edule, Porcino, Porcino bianco, Bolé porchin, Ceppatello buono, Funso neigro, Pressanella, Fungo munitola (ITALIAN); Herrenpilz, Steinpilz, Edelpilz (GERMAN); Ceps, Aubarell, Cigro, Ciunery, Rodellon, Hongo, Boleto blanco (SPANISH); Borowik szlachetny (POLISH); Vargánya (HUNGARIAN); Dubák, Hríb smrekový (SLOVAKIAN); Hrib, mânătarcă (ROMANIAN); Vrganj (SERBIAN); Jurčki (SLOVENIAN); Karl-johansvamp, Soppar, Sopp, Karljohanssvamp, Stensopp, Karljohan (SWEDISH); Rorsopp (NORWEGIAN); Herkkutatti, Kerkkutatti, Tatti (FINNISH); Rorhat, Karl Johan (DANISH); Pípusveppur (ICELANDIC); Tikrasis baravykas (LITHUANIAN) ...
Augļķermeņu rašanās kalendārs:
(skalas iedaļa atbilst piecām dienām)
|
- atsevišķu sēņu rašanās
- nelielas augļķermeņu rašanās kārtas
- stabilas, masveida ražošanas periodi
|
Atrodama no jūnija vidus līdz oktobra vidum trijās-četrās kārtās: rēti un atsevišķi jūnija beigās, ražas kārta jūlija vidū, masveidā otrajā augusta pusē un pirmajā septembra pusē, lapkoku, skujkoku un jauktajos mežos (dažas sugas formas), ne mitrās vietās. Mikorizu veido ar ap 50 koku sugām, visbiežāk ar egli, priedi, bērzu, ozolu. Vasarā var atrast jaunajos mežos un stādījumos, silmalās. Rudenī dziļāk mežā, pie veciem kokiem, pie takām un pamestajiem ceļiem. Aug bieži grupās vai saimēs (dažāda vecuma grupa) un atsevišķi. Labvēlīgu laika apstākļu gadījumā mazāk neka diennakts laikā izaug līdz pieciem cm, divu dienu laikā veidojas diezgan lielas, stingras sēnes ar gaiši dzeltenU sporu krāsu, kuras paliek zaļas pēc trijām-četrām dienām. Zīmīgi pavadoņi: egļu mežs, vilkakūla, virši, mellenāji, ziemciete, žagatiņa, skudru pūznis, smirdīgās bērzlapes, mušmires, gailenes.
Baravikas formas: Izšķir no 4 līdz 19 baraviku formām, kuras ir atkarīgas no augšanas vietas: egļu, priežu, bērzu, ozolu un citas. Atšķirības, pārsvarā, attiecās uz cepurītes krāsu, kātiņa formu un tās tīklveida zīmējumu. Dažreiz formas grūti atšķirt vienu no otras.
Fotogrāfiju kolekcija >>
Egļu baravika
(Boletus edulis f. edulis)
Aug egļu un jauktajos egļu mežos. Cepurītes krāsa – kastaņu-brūna, brūna, nevienmērīgi, ar baltiem izplūdušiem plankumiem. Kātiņš sākumā resns, bumbuļveidīgs, vēlāk – vāleseidīgs un izstiepts, apakšdaļa ar paresninājumu. Tīklveida zīmējums ir redzams kātiņa augšdaļā.
Bērzu baravika
(Boletus edulis f. beticola)
Aug bērzu un jauktajos bērzu mežos. Cepurītes krāsa – gaiši brūna, pelēcīgi brūna, pie malas gaišāka, stobriņi ir īsi. Kātiņš ir resns, bumbuļveidīgs, ar paresninājumu apakšdaļā ar tīklveida zīmējumu augšdaļā.
Priežu baravika
(Boletus edulis f. pinicola)
Белый гриб сосновый
(RUSSIAN); Priežu baravika
(LATVIAN); Kiefern-Steinpilz (GERMAN); Cèpe (FRENCH); Denne eekhoorntjesbrood (DUTCH); Rödbrun stensopp (SWEDISH); Mannynherkkutatti (FINNISH); Pambazo, Mazayel (SPANISH) ...
Aug smilšainos priežu mežos un jauktajos priežu mežos. Cepurītes krāsa tumši sarkanbrūna, ar zilpelēku nokrāsu un gaišu malu (vistumšākā cepurīte). Kātiņš ir īss, resns, ar paresninājumu apakšdaļā, pelēcīgi brūna vai rudi brūna ar redzamu tīklveida zīmējumu visa kātiņa garumā.
Ozolu baravika
(Boletus edulis f. quercicola)
Šī forma ir vairāk siltummīloša. Masveidā var sastapt vasarā platlapu, ozolu mežos. Cepurītes krāsa ir pelēcīgi brūna ar bālganiem plankumiem, kātiņš ir diezgan garš, ar paresninājumu apakšdaļā, vienādā krāsa ar cepurīti, viegls tīklveida zīmējums visa kātiņa garumā. Ozolu mežos aug arī bronzas forma ar sīki grumbainu bronzas-brūno cepurīti kurai ir tumšāka virsotne, ar pelēcīgi iedzelteno kātiņu un vāji redzamu tīklveida zīmējumu gandrīz visa neresna kātiņā garumā.
Dziednieciskās īpašības baravikā ir atrasts alkaloīds hercedins, kuru pielieto stenokardijas ārstēšanai. Ar baraviku ūdens ekstraktiem ārstē čūlas, apsaldējumus. Kaltētas baravikas ir droša vēža profilakse, tās var ēst kā sausiņus vai sadrupināt uz tikko sagatavotu ēdienu, baudot smalko sēņu smaržu un garšu (saglabājas visaugstākās veselīgās un garša īpašības, atšķirībā no citiem pagatavošanas veidiem).
Līdzība:
Parastā žultsbeka
(Tylopilus felleus)
Bitter Bolete
(ENGLISH); Желчный гриб
(RUSSIAN); Parastā žultsbeka
(LATVIAN); Bolet amer, Bolet fiel, Bolet chicotin, Cèpe chicotin (FRENCH); Gallen-Röhrling, Gallenpilz, Bitterling (GERMAN); Boleto felleo, Porcino di fiele, Ferée amar (ITALIAN) ...
Augļķermeņu rašanās kalendārs:
(skalas iedaļa atbilst piecām dienām)
|
- atsevišķu sēņu rašanās
- nelielas augļķermeņu rašanās kārtas
- stabilas, masveida ražošanas periodi
|
Aug tajās pašās vietas, kur baravikas, bet mazliet vēlāk – no jūlija vidus līdz septembra beigām. Parastās žultsbekas sporu slānim ir rozā nokrāsa, bet pati sēne ir rūgta pēc garšas (ja aplaizīt griezumu). Sēne nav ēdama. Parastajai žultsbekai ir žultsdzinēja iedarbība, franči ārsti lieto preparātus no parastās žulsbekas aknu slimību ārstēšanai.
Velna beka
(Boletus satanas)
Satan's bolete, Satanic boletus, Devil's boletus
(ENGLISH); Сатанинский гриб
(RUSSIAN); Velna beka
(LATVIAN); Bolet satan, Bolet de Satan, Cèpe diabolique (FRENCH); Satanzpilz, Satansröhrling, Blutschwamm (GERMAN); Boleto satana, Porcino malefico, Brisa matta, Fungi cangia culuri (ITALIAN) ...
Var sajaukt ar raganu beku, bet pēdējai mīkstums griezuma vai lauzuma vietās uzreiz kļūst tumši zils, bet velna bekai tā zilē lēni. Stobriņu slānis sarkans, tā arī ir velna bekas galvenā atšķirība no baravikas.
Indīga! No seniem laikiem to sauc par meža velnu. Pat mazs nagu lieluma svaiga mīkstuma gabaliņš, apēsts lai pagaršotu (sēne, starp citu, nav rūgta) pēc kāda laika izsauc ilgstošu vemšanu un caureju.
Citas sugas:
Raganu beka
(Boletus luridus)
Lurid boletus
(ENGLISH); Дубовик обыкновенный, Дубовик оливково-бурый, Поддубовик, Поддубник
(RUSSIAN); Raganu beka
(LATVIAN); Bolet blafard, Cul de saoumo, Faux cep, Oignon de loup, Pissoco (FRENCH); Donnerpilz, Hexenröhrling, Hexenröhrenpilz, Hexenpilz, Hexenschwamm, Judenpilz, Netzstieliger Hexenröhrling, Schusterpilz, Teufelspilz (GERMAN); Boleto lurido, Brisoto mato, Fungiu caldararo, Carnò, Talon pisacá (ITALIAN); Mataparen, Pancita azul, Galambo bueno (SPANISH); Netstokket indigo-rørhat (DANISH); Netstelige heksenboleet (DUTCH); Ildrørsopp (NORWEGIAN); Eldsopp (SWEDISH); Hong wang niu gan jun (CHINESE) ...
Augļķermeņu rašanās kalendārs:
(skalas iedaļa atbilst piecām dienām)
|
- atsevišķu sēņu rašanās
- nelielas augļķermeņu rašanās kārtas
- stabilas, masveida ražošanas periodi
|
Aug lapkoku mežos, biežāk zem ozoliem. Atrodama diezgan reti. Cepurīte ir samtaina, tumši brūna vai pelēcīgi zaļgana, sausa. Mīkstums griezuma vietās ātri un stipri zīlē. Stobriņu slānis no apakšas ir sarkanbrūns, griezuma vietās zaļgans. Kātiņš apakšdaļā ar paresninājumu, dzeltens, zem cepurītes dzeltenīgi oranžs, no apakšas sarkanīgs, ar brūni rozā tīklveida zīmējumu.
Dzeltena beka
(Boletus impolitus)
Lodine bolete
(ENGLISH); Полубелый гриб, Боровик жёлтый
(RUSSIAN); Dzeltena beka
(LATVIAN); Boleto feltrato, Felpato, Funci d'ogghiu, Funci di castagna (ITALIAN); Boleto amarillento (SPANISH); Kalvastatti (FINNISH); Un carpophore de bolet dépoli (FRENCH); Borowik płowy (POLISH); Боровик жовтий (UKRAINIAN) ...
Atrodama reti.